vai itāļi, olīveļļa ir lielākās daļas kulinārijas ēdienu, zāļu pamatā un nacionālā lepnuma objekts.

Ja grieķi olīveļļu sauc par “šķidro zeltu”, tad Itālijā viņi par to runā kā par “zaļo” zeltu. Vairāk par to, kur iegādāties un kā izvēlēties labāko olīveļļu Itālijā, uzzināsiet no mūsu apskata.

Itālijas olīveļļas šķirnes

Olīva tiek uzskatīta par viscienījamāko, ja ne svēto koku, kas aug Vidusjūrā. Itālijā to dievina par nenovērtējamo ieguldījumu visas tautas pastāvēšanā – itāļu gastronomiskās tradīcijas veidojušās lielā mērā pateicoties lielam “zaļā zelta” daudzumam uzturā. Tomēr pat salīdzinoši nelielajā valsts teritorijā šis produkts tiek ražots dažādos veidos, un olīveļļas veidu skaits ir desmitiem.

Ligūrijā itāļu olīveļļu spiež no taggiasca šķirnes augļiem, piešķirot produktam dziļu krāsu un lieliski sabalansētu augu garšu.

Lacio reģionā, kas pazīstams ar valsts vecākajām olīvu audzēm, eļļā ir augsta minerālvielu koncentrācija. To ražo no carboncella, leccino, caninese, raja, frantoio, rosciola, moraiolo, olivastrone, olivago, salvaiana, pendolino un maurino šķirnēm.

Eļļai no Emīlijas-Romanjas ir viegla augļu garša, tā satur rekordlielu daudzumu antioksidantu un tai ir smaragdzaļa krāsa ar zelta nokrāsu. Tās ražošanai tiek izmantotas itāļu olīvas, piemēram, nostrana di brisighella un bianchera-belica.

Kampānijā, Itālijas slavenajā kulinārijas reģionā, olīvas audzē, piemēram, pisciottano, rotondella, frantoio, leccino un carpellese. No tiem iegūtajai augsti mineralizētajai eļļai piemīt viegls rūgtums, sabalansēta garša un bagātīgs svaigu garšaugu, artišoku un zaļo tomātu aromāts. Toskāna ir pazīstama ar olīveļļu ar sarežģītu aromātisku buķeti un pikantu, dinamisku garšu.

Umbrijā “zaļais zelts” izceļas ar augļu garšaugu aromātu un zemu skābumu, savukārt Sicīlijā tiek ražota olīveļļa ar atpazīstamu rūgtumu un sarežģītu aromātu, kas sastāv no augļu, augu un riekstu nošu sajaukuma.

Neatkarīgi no olīvu audzēšanas reģiona un šķirnes, eļļas ražošanas tehnoloģija visiem ražotājiem ir vienāda. Kopš seniem laikiem līdz pat mūsdienām visdārgākais solis ir olīvu savākšana. Īpaši vērtīgas ir eļļas, kurām olīvas lasītas ar rokām.

Tam seko procedūra augļu attīrīšanai no zariem un lapām, pēc kuras augļus mazgā ar siltu ūdeni un pa konveijeru nosūta uz sēklu noņemšanas mašīnu un pēc tam zem preses. Ražojot kvalitatīvu produktu, vissvarīgākais nosacījums ir pēc iespējas samazināt laiku starp augļu novākšanu no koka un eļļas ieguvi no tiem.

Kā izvēlēties labu olīveļļu Itālijā

Lai iegādātos labāko olīveļļu no Itālijas, jāņem vērā vairākas būtiskas nianses.

Īpaši neapstrādāta marķēšana

Eļļa, kuras nosaukums papildināts ar uzrakstu extra virgin, tiek uzskatīta par labāko, jo tajā nav konservantu un citu piedevu.

Produkta mērķis

Neapstrādāta augstākā labuma eļļa ir ideāli piemērota salātu mērcēm un mērcēm, taču tā nav piemērota cepšanai. Lai pagatavotu ēdienus cepot vai cepot, vislabāk ir izmantot nedaudz tīras olīveļļas (vai rafinētas olīveļļas).

Tara

Kvalitatīvs produkts tiks iepakots tumša stikla traukā, kas pasargā tā saturu no gaismas kaitīgās ietekmes.

Skābuma indekss

Atbildīgie ražotāji godīgi norāda uz pudeles eļļas skābumu, regulāri veicot nepieciešamos mērījumus. Jo zemāks šis rādītājs, jo kvalitatīvāks produkts ir pudelē. Ideālā gadījumā jums vajadzētu censties iegādāties olīveļļu Itālijā ar skābumu 0,1–0,2%. Diapazons no 0,1% līdz 1% tiek uzskatīts par pieņemamu, bet skaitlis 2% noteikti norāda uz produkta zemo kvalitāti un viduvējām garšas īpašībām.

BIO, IGP vai DOP

Kad uz etiķetes redzat kādu no šiem apgalvojumiem, ir vērts atcerēties:

  • BIO nozīmē ar rokām vāktas olīvas, garantē to, ka to audzēšanā nav mēslošanas līdzekļu un videi draudzīgs iepakojums;
  • IGP norāda uz stingru kvalitātes kontroli, bet pieļauj iespēju, ka dažus naftas ieguves posmus var veikt dažādos reģionos;
  • DOP garantē, ka pilns eļļas ražošanas cikls (no olīvu audzēšanas līdz pudeļu aizvākošanai) tiek veikts vienā reģionā, ievērojot visas vietējās tradīcijas.

Olīveļļas izmaksas Itālijā

Augstākās kvalitātes eļļa nevar būt lēta. Neskatoties uz to, ka Itālijas lielveikalu ķēdes plauktos var atrast olīveļļu, kas maksā 3-5 € par litru plastmasas pudeli, kvalitatīva produkta cena ir no 10-12 €.

Tūristi, kuriem ir svarīgi zināt, cik maksā olīveļļa Itālijā, var vadīties pēc cenas 15-30 €. Piemēram, Trappeto di Caprafico zīmols vidēji maksā 10-20 € (0,5 l), Madonna dell’Olivo – 21 € (0,5 l), bet Lacio ražotais Iannotta Organic – 28 €.

Populārs Alatri zīmols Olio Quattrociocchi ražo daudzas olīveļļas šķirnes, kuru cenas svārstās no 13 līdz 28 €.

Frantoio Franci (26-31 €) un Pruneti Frantoio (33 €) tiek uzskatītas par vienu no labākajām Toskānas eļļām. Amoris Italian (Puglia) pudeles cena ir no 14 €, bet Fattoria Ramerino – no 15 €.

Pie lētajiem zīmoliem pieder Agraria Riva del Garda un Decimi (eļļu var atrast par aptuveni 6 € litrā), kā arī Sainsbury’s Toscano (5 € par 500 ml) un Carapelli (Itālijas Auchan – 6 € par litru pudeli). Populāras ir mazās olīveļļas “degustācijas” pudelītes (katra 100 ml) – tās maksā 4,50-6 €.

Olīveļļa – Itālijas “zaļais zelts”.